Sagatavošanās: nodarbības skolēniem

Mēs nolēmām, ka vislabākais veids, kā iepazīstināt skolēnus ar repertuāru, ir veltīt trīs nodarbības katram skaņdarbam, kurās viņi apgūtu skaņdarbus trīs dažādos veidos:

1. 1. Konteksts: šeit skolēni iegūs svarīgu informāciju par skaņdarba izcelsmi, autoru, reģiona vēsturi un tradicionālās mūzikas elementiem skaņdarbā. Turklāt mēs varētu iekļaut aktivitātes, lai tuvāk iepazīstinātu viņus ar mūsu pilsētām un to galvenajiem apskates objektiem.
2. Ritms, melodija un harmonija: ritms ir vissvarīgākā spāņu mūzikas sastāvdaļa. Tas to raksturo un padara tik atpazīstamu visā pasaulē. Šajā nodarbības daļā būs vingrinājumi, kas vērsti uz īpašajiem taktsmēriem, akcentiem un ritma ostinato. Būs arī vingrinājumi dziedāšanai frīģiskajā skaņkārtā (svarīgākā skaņkārta spāņu tautas mūzikā).
3. 3. Interpretācija: šajā daļā skolēniem un skolotājiem būs pieejami padomi, kas palīdzētu visprecīzāk atskaņot skaņdarbu, radot priekšstatu par tempu, dinamiku un aplikatūru (ģitārām). Šajā sadaļā būtu pieejami arī kora skaņdarbu tekstu tulkojumi un izruna.

Te varat atrast partitūras:

https://drive.google.com/drive/folders/10iCx9hmgypaQgbReFlr74QxnvKq_z-NG?usp=sharing

SPĀŅU MĀCĪBU MATERIĀLS – ORĶESTRIS – LA BODA Y EL BAILE DE LUIS ALONSO

IEVADS

Repertuārs, kas izvēlēts šim mācību komplektam, ir no 19.gs.2.puses un 20.gs.1.puses. Šī laika posma spāņu mūzikai ļoti raksturīga tradicionālās spāņu mūzikas ietekme. Sarsuela, tradīcijas un spāņu kultūra bija daudzu komponistu iedvesmas avots. Spilgts piemērs ir darbi, ko izvēlējāies pūtēju orķestra apguvei, caur tiem mēs iepazīsim žanrus, kas ir tipiski Spanijai un saistās ar mūsu zemi, piemēram, sarsuela, pasadoble un gājienu marši. Mēs ceram, ka jūs to izbaudīsiet, sākam ceļojumu!

1.NODARBĪBA

Šie divi intermeco ir no sarsuelām - "La Boda de Luis Alonso" un "El baile de Luis Alonso."

Sarsuela ir spāņu mūzikas un teātra žanrs, kas apvieno operas, komēdijas, baleta elementus un vokālo un instrumentālo mūziku, un bieži iekļauj tradicionālās spāņu mūzikas elementus, tādus kā flamenko un bolero. Sarsuela radusies 17.gadsimtā un tās uzplaukums saistās ar 19.gs.otru pusi un 20.gs.sākumu.
Sarsuelā intermeco ir instrumentāls skaņdarbs, kas skan starp skatiem un cēlieniem. Tajā bieži tiek parādīta orķestra mūziķu virtuozitāte un komponistu prasme orķestra instrumentācijā.

Sarsuela "La boda de Luis Alonso '' apvieno spāņu tradicionālās mūzikas elementus, tādus kā flamenko, ar Eiropas klasiskās akadēmiskās mūzikas elementiem, veidojot unikālu stilu. Tās deju un dziesmu vidū ir pasadobles, habaneras, hotas un polkas.

Sarsuelas stāsts notiek 1840.gadā Andalūzijas provincē Kadisā, kur notiek pilsētas slavenākā deju meistara Luisa Alonso kāzas. Viņš precas ar sievieti, kura ir daudz jaunāka par viņu. Minētais deju skolotājs ir greizsirdīgs uz Gabrié, iepriekšējo viņa līgavas María Jesús draugu. Šī greizsirdība liek Gabrie izstrādāt ļaunu joku kāzās. Izmantojot faktu, ka tuvumā notiek vēršu cīņas, viņš sāk kliegt, ka buļļi tikko ir izbēguši no arēnas un pazuduši pilsētā, savainojot ikvienu savā ceļā. Nobijušies kāzu viesi un arī pats Luiss Alonso bēg prom. Gabrie un Marija paliek vieni, Gabrie pārmet Marijai, ka viņa prec tik vecu vīru.

Darbība sarsuelā “El baile de Luis Alonso” arī notiek Kadisā 1840.gadā. Luiss Alonso, deju skolotājs, savā mājā uzņem visdažādākos viesus, sākot no augstas klases personām līdz par visnabadzīgākajiem. Viņš bieži organizē svinības ar svētkiem un dejām, kur katrs ir aicināts izrādīt savas prasmes. Luisa Alonso sieva Marija, kas ir ļoti jauna un izskatīga, palīdz savam vīram. Akadēmijas ģitāristu Tinoko bez izklaidēm ļoti interesē arī apburošā Marija, kuru viņš visādi mēģina savaldzināt, tomēr viņa nepadodas. Taču viņa kā dāvanu no ģitārista pieņem auskaru pāri. No otras puses, Huana, Tinoko sieva, tur vīru aizdomās, un problema izvēršas, kad viņa atklāj, ka viens no viņas auskaru pāriem ir pazudis. Konflikts izceļas svinību laikā un, lai gan Tinoko mēģina aizmukt no sievas, konflikts samilzt un vienīgie, kas to var pārtraukt, ir ieradušies kārtības sargi. Tie izšķir trokšņotājus un pamet Mariju un Luisu Alonso vienus, kuri neskatoties uz greizsirdības uzliesmojumiem, beigās tomēr apskaujas, apiecinot savu mīlestību.

Darbu autors  ir Heronimo Himenezs (Gerónimo Giménez, 1867-1923). Viņš bija spāņu 19.gs.2.puses- 20.gs.1.puses komponists. Savas studijas viņš sāka Madridē un vēlāk turpināja Parīzē un Romā. Viņa agrīnos darbus ietekmējusi spāņu folklora un tradicionālā mūzika. Viņa slavenākais darbs ir sarsuela "La Boda de Luis Alonso," kas atzīta par vienu no sava laika labākajiem šī žanra darbiem.

Praktiskie uzdevumi

1. Noklausies vairākas darba versijas, sadzirdi atšķirības.

Saite 1:  INTERMEDIO. El Baile de Luis Alonso. Gerónimo Giménez. Enrique García Asensio. Lucero Tena.

Saite 2:  (726) El Baile de Luis Alonso (Gerónimo Giménez) / BSMM / 1997 - YouTube

2. Pēc informācijas izlasīšanas un klausīšanās – vai vari sev pastāstīt, kas ir sarsuela?
3. Intermeco no "El baile de Luis Alonso," (saite 5) mūzikā ir citēti un atskaņoti mūzikas fragmenti no Bolera Skolas repertuāra (spāņu dejas virziena pārstāvji no spāņu nacionālistu kustības 19.gadsimtā). Klausies skaņdarbus (3 un 4 saites) un sadzirdi, kurā minūtē intermeco mūzikā tie ir dzirdami.

Saite 3: (726) El Olé - YouTube

Saite 4: (726) El Vito - YouTube

Saite 5: El Baile de Luis Alonso (Gerónimo Giménez) / BSMM / 1997

4. Intermeco mūzikā no "La boda de Luis Alonso," (saite 7) ir citēti un atskaņoti mūzikas fragmenti no Bolera Skolas repertuāra (spāņu dejas virziena pārstāvji no spāņu nacionālistu kustības 19.gadsimtā). Klausies darbu (saite 6) un sadzirdi, kurā minūtē intermeco mūzikā tie ir dzirdami.

Saite 6: (726) Jaleo de Jerez - YouTube

Saite 7:Giménez: Intermedio de»La boda de Luis Alonso« ∙ hr-Sinfonieorchester ∙ Pablo Heras-Casado

2.NODARBĪBA

*La boda de Luis Alonso

RITMS

Intermeco taktsmērs ir 3/8, ātrā tempā. Vēlāk taktsmērs mainās uz 6/8, kas ļauj melodijām attīstīties vēl vairāk. Mūzikā ir dzirdami daudzi akcenti.

Praktiskie uzdevumi

1. Noklausies dziesmu, ko atskaņo pūtēju orķestris:

La Boda de Luis Alonso BANDA FEDERAL FSMCV - YouTube

2. Iemācies 3 ritma modeļus, kas atrodami skaņdarbā.

Ritma modelis º1

Ritma modelis nº2

Ritma modelis nº3

3. Iemācies ritma modeļus nospēlēt uz sava instrumenta. Vari to spēlēt uz vienas nots vai mainīt nošu augstumus katrā taktī.
4. Vari kopā ar skolotāju vai klasesbiedru spēlēt kopā. Katrs no jums var izvēlēties vienu no ritma modeļiem un spēlēt tos vienlaicīgi. Piemēram:

Tu vari mainīt rindas un kombinēt visus trīs modeļus, kā vēlies. Šādā veidā mēs iegūstam jaunus pavadījumus un visi audzēkņi var mācīties visus modeļus. Mēģini pievienot trešo instrumentu un spēlēt visus trīs ritmus kopā.

MELODIJA

Skaņdarbs ir sol minorā, bet melodiskais materiāls ir modāls un balstās uz re frīģisko modu (ļoti raksturīgs andalūziešu mūzikai).

Praktiskie uzdevumi

1. Dziedi galvenās melodijas la minorā un Do mažorā:

2. Tagad mēģini dziedāt melodijas oriģinālajās tonalitātēs:

*Pēdējo melodiju pārnes oktāvu zemāk, lai vari nodziedāt.

3. Un beigās vari dziedāt melodijas ar ritma modeļiem, ko mācījies pirms tam. Vari izvēlēties kādu instrumentu pavadījumam (piem., arī plaukstas).

*El Baile de Luis Alonso

RITMS

Intrmēdijas “El Baile de Luis Alonso” taktsmērs ir 3/8, ātrs temps, ar akcentiem.

Praktiskie uzdevumi

1. Klausies dziesmu orķestra atskaņojumā:

https://www.youtube.com/watch?v=Gds_nmJO5E0

2. Iemācies divus ritma modeļus:

Ritma modelis nº1

Ritma modelis nº2

3. Iemācies šos ritmus nospēlēt uz sava instrumenta.

4. Kopā ar skolotāju vai klasesbiedru kombinē divus ritma modeļus un pat attīsti tos tālāk kā skaņdarbu. Skaties, kā:

MELODIJA

Darbs ir si bemol minorā, bet melodija ir modāla, balstīta uz frīģisko modu (tipisks andalūziešu mūzikā).

Praktiski uzdevumi

1. Dziedi melodijas la minorā:

2. Tagad mēģini dziedāt melodijas oriģinālajā tonalitātē:

3. Beigās vari dziedāt melodijas ar iepriekšējiem ritma modeļiem. Vari paņem jebkādu pavadošo ritma instrumentu (arī plaukstas).

3.NODARBĪBA

Šie ieteikumi der abiem sarsuelas skaņdarbiem.

Galvenās idejas interpretācijai

• TEMPS: trīskāršs ritms 3/8 taktsmērā. Tas būtu jāspēlē uz vienu sitienu. Vēlāk taktsmērs mainās uz 6/8, un to jāspēlē uz 2 sitieniem.
• INSTRUMENTĀCIJA: galvenās melodijas spēlē klarnetes, flautas un saksofoni. Metāla pūšaminstrumenti parasti spēlē basa līniju un kontrapunktu.
• NOŠU ILGUMI: astotdaļnošu trioles un 16-daļnošu trioles ir īpaši svarīgas šajā mūzikā. Strādājiet ar metronomu, lai spēlētu tās ātri.
• DINAMIKA: dinmiskie kontrasti jāievēro visa skaņdarba gaitā.
• ARTIKULĀCIJA: ļoti ātri, studentiem jātrenē stakato un precīzi spēlē akcentus.

SPĀŅU MĀCĪBU MATERIĀLS – ORĶESTRIS – LA GIRALDA

1.NODARBĪBA

Šis darbs pieder pasadobles žanram, no Spānijas. Tas attīstījās 19.gadsimtā kā militārās mūzikas forma, un to raksturo spēcīgs ritms un uztakts melodija. Tās ātrums ļāva karaspēkam soļot 120 soļus minūtē (dubultojot vidējos rādītājus). No šī militārā marša radās moderna spāņu deja, mūzikas žanrs, kurā bija gan balss, gan instrumenti, to bieži atskaņoja vēršu cīņās. Gan deju, gan ar cīņu nesaistītas kompozīcijas sauc par pasadobli.

Mūzika, ko mēs interpretēsim, savu nosaukumu ieguvusi no Seviljas katedrāles zvanu torņa (Sevilja ir Andalūzijas galvaspilsēta). Torņa zemākā daļa atbilst pilsētas vecās mošejas minretam no 12.gs.beigām, bet augstākā daļa ir no 16.gadsimta kristiešu perioda – zvanu māja. Tornis slejas 94.69 metru augstumā, un tā siluets uz tuvējo ēku fona izcēlies kopš tā pabeigšanas 16.gadsimtā, kad pilsēta bija viena no pārtikušākajām Eiropā un galvenā saikne ar Ameriku.



Šī skaņdarba autors ir Eduardo López Juarranz (Madrid, October 13, 1844 - Madrid, January 16, 1897). No 1876.gada līdz 1894.gadam Seviljas trešā inženieru pulka orķestra dirigents. Viņš sacerēja daudzus darbus šim kolektīvam, to vidū ir vairāki gājiena marši un pasadobles. Viņa darbu vidū vispopulārākā ir La Giralda. Pats komponists to nosaucis par “Andalūziešu maršu”. Tas pirmoreiz skanēja viņa kolektīva izpildījumā 1889.gadā Parīzes Starptautiskajā izstādē (kurai par godu tika uzcelts Eifeļa tornis). Darbs tika uzskatīts par neoficiālo Andalūzijas himnu līdz par 1936.gadam.

Praktiski uzdevumi

1. Noklausies vairākus skaņdarba variantus, atzīmē atšķirības.

Saite 1 →https://www.youtube.com/watch?v=dGcv2l4t_KA (Professional Band of music)
Saite 2 → https://www.youtube.com/watch?v=hcy996KgqEI (Non professional band of music)

2. Šajā saitē vari redzēt Seviljas torni, bet tas nav vienīgais pasaulē. Tā skaistums tika ņemts par piemēru citiem torņiem un zvanu torņiem. Vai vari atrast ar Google Earth palīdzību torņa “dubultnieku” Kanzasas pilsētā (Misūri štatā) un vēl vienu Ņujorkā?

https://earth.google.com/web/@37.3861784,-5.9926137,44.56881334a,818.81197445d,35y,0h,45t,0r/data=ChEaDwoJL20vMDg3ZHR6GAIgASgC

2.NODARBĪBA

RITMS

Praktiski uzdevumi

1. Nosklausies skaņdarbu:

La Giralda - Eduardo López Juarranz [Pasodoble] - YouTube

2. Iemācies trīs ritma modeļus no šī darba:

Ritma modelis nº1 (Pasodoble)

Ritma modelis nº2

Ritma modelis nº3


3. Iemācies nospēlēt ritmu uz sava instrumenta.
4. Kopā ar skolotāju vai klasesbiedru vari atskaņot ritma modeli nr.2 ar ritma ostinato, kas balstīts uz ritma modeli nr.1.

5. Spēlē ritma modeli nr.2 vienlaicīgi ar ritma modeli nr.3

6. Atkārto procesu, bet visus modeļus kopā:

MELODIJA

Skaņdarbs ir Mi bemol mažorā, bet melodija (ievadā) ir modāla, balstīta uz sol frīģisko modu (ļoti tipisku andalūziešu mūzikai).

Praktiski uzdevumi

1. Dziedi melodijas la minorā un Do mažorā:

2. Tagad mēģini dziedāt melodijas oriģinālajās tonalitātēs.

3. Tad - kopā.

3.NODARBĪBA

GALVENĀS IDEJAS INTERPRETĀCIJAI

• TEMPS: visas pasadoblēs ir divkārš ritms 2/4 taktsmērā, tempam mēģinājumos vajadzētu būt tādam pašam kā ierakstos.
• INSTRUMENTĀCIJA: galvenās melodijas spēlē klarnetes, flautas un skasofoni. Metāla pūšaminstrumenti parasti spēlē basa līniju un kontrapunktu.
• NOŠU ILGUMI: 8-daļnošu trioles un 16-daļnošu trioles ir īpaši nozīmīgas šajā mūzikā. Strādājiet ar metronome, lai spēlētu ātrāk.
• DINAMIKA: Frote un piano kontrasts, īpaši spēlējot piano pūtēju orķestrī ir sarežģīti izpildāms.

SPĀŅU MĀCĪBU MATERIĀLS – ORĶESTRIS – MARGOT

1.NODARBĪBA

Šis darbs ir spāņu muzikālā nacionālisma virziena paraugs. Tā sekotāji balstījās uz spāņu tradīcijām un kultūru.

Žoakins Turina (Joaquín Turina, 1882-1949) bija komponists un pianists, kas dzimis Seviljā, studējis Madridē, peč tam pārcēlies uz Parīzi. Viņa uzturēšanās laikā Parīzē Turina ieinteresējās par spāņu tautas mūziku un sāka iekļaut tās elementus savās kompozīcijās. 1909.gadā viņš atgriezās Spānijā un sāka strādāt par klavierspēles skolotāju Madrides konservatorijā, par kuras dirketoru kļuva 1920.gadā. Turina mira 1949.gada 14.janvārī Madridē. Viņa muzikālais mantojums tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem 20.gadsimta spāņu mūzikas darbiem.



Margo (Margot) ir opera trīs cēlienos (vēlāk saīsināta uz diviem), ko komponējis Žoakins Turina ar Maria Martinez Sierra libretu spāņu valodā. Tās pirmizrāde notika Madrides Sarsuelas Teātrī 1914.gada 10.oktobrī. Darbība risinās Parīzē un Seviljā, operas stāstā ir mīlas trijstūris starp Žozē Manuelu, jaunu spāni; Margo, Parīzes dāmu, ar kuru viņam ir deka; un Amparo, Žozē Manuela iemīļoto no Andalūzijas. Tas ir stāsts par mīlas trijstūri, kas izgaismo dilemma starp komfortablu mīlu vai kaislīgu jūtu izvirdumu.

Šādā situācijā nonāk Žozē Manuels, jauns vīrietis no labas ģimenes Seviljā. Ceļojuma laikā uz Parīzi viņš satiek Margo, skaistu un slavenu kabarē dejotāju Parīzes klubā. Viņi iemīlas. Šeit mēs redzam arī tā laika atspulgu, kad spāni ļoti valdzina francūziete, līdz pat gleznieciskām niansēm.

Žozē Manuels atgriežas Seviljā, kur Amparo, viņa ilggadīgā draudzene, viņu gaida. Tas notiek Klusās ceturtdienas naktī, kad Seviljas laukums kļūst par liecinieku atkalsatikšanās notikumam starp Žozē Manuelu un Margo, kura ceļojusi no Francijas, lai viņu atrastu. Žozē Manuelam pirms tikšanās ir priekšnojautas, kas like būt modram, sagatavoties kam īpašam. To pastiprina tautas gaidas, tuvojoties gājienam: vīraks, bungas, gājiens ar gaismām tuvojas laukumam. Kad viņš redz Margo, viņš atkal jūt kaisles uzliesmojumu, viņš atdodas viņas rokām, it kā atradis balzāmu, kas izārstē visas slimības. Bet tad ir dzirdama saeta, ko dzied viņa draudzene Amparo (saeta ir tradicionāla dziesma, ko dzied Klusās nedēļas procesijās Spānijā). Šajā mirklī Žozē jūtās notiek vislielākā cīņa, un viņš bēg prom, atstādams aiz sevis mīļoto, bēg vientulībā, jo nejūtas ērti, lai satiktu Amparo. 

Margo bija otrā no trīs Turinas operām, un pirmā, kura tika uzvesta. Viņš sāka tās komponēšanu 1914.gada 24.jūnijā un pabeidza orķestrāciju 27.septembrī, mazāk nekā trīs nedēļas pirms operas pirmizrādes. Mēs varam atrast dažādas transkripcijas un aranžējumus dažādiem operas numuriem, un mēs mācīsimies vienu pūtēju orķestrim.

Gājiena maršs: ir vairākas līnijas gājiena maršā. Maršā dominē divas galvenās tēmas, viena minora, otra – mažora skaņkārtā. Minora tēma oriģināldarbā ir viena no tām, kas pavada Žozē Manuela un Margo atkalsatikšanos; tā ir tēma, kurā dominē lejupejošas melodiskas līnijas. Kaislīga, melanholiska, tā ir kā skumjas, kas turpinās bez apstājas. Tā vienmēr izskan koka pūšaimnstrumentiem ar dažādu iejaukšanos no metāla pūšaminstrumentiem, dažkārt iekrāsojot kādu motīvu, citkārt ritmiski pavadot, lai paspilgtinātu drāmu. Otra ir mažora tēma, lai gan melodijā parādās norādes uz frīģisko modu, kā pieskaršanās andalūziešu kultūrai. Šī tēma ir saeta, ko dzied Amparo un kas liek Žozē Manuelam šaubīties. Sākotnēji tā parādās maigā formā saksofoniem un obojām, ar jūtīgām harmonijām, un līdz marša beigām mainās - skan metāla pūšaminstrumentos ļoti izlēmīgi. Tās ir apoteozes beigas, kas atspoguļo varoņa iekšējo cīņu.

Praktiski uzdevumi

1. Noklausies darba vairākas versijas un atrodi atšķirības.

-saite 1 → https://www.youtube.com/watch?v=iAH2-0pDlbc (The piece played in procession with percussion)

-saite 2 → https://www.youtube.com/watch?v=UO6dtVzvLKg (Recording)

2. Noklausies 2.saiti vēlreiz un atzimē, kad melodijā parādās “saeta”

2.NODARBĪBA

RITMS

Praktiski uzdevumi

1. Noklausies skaņdarbu:

https://www.youtube.com/watch?v=UO6dtVzvLKg

2. Iemācies 2 ritma modeļus no skaņdarba:

Ritma modelis nº1

Ritma modelis nº2

3. Iemācies ritmus nospēlēt uz sava instrumenta.

4. Tagad kopā ar skolotāju vai klasesbiedru spēlē abus ritmus kopā
   

   MELODIJA

   Darbs ir Si bemol mažorā/minorā, bet atsevišķas “kadences” balstītas uz fa frīģisko modu. Visinteresantākā melodija darbā ir saeta, žēlabu dziesma Kristus nāvei. Mēs varam šo melodiju atrast pirmoreiz 76.taktī.  

   1. Dziedi šo melodiju Do mažorā:

2. Dziedi šo melodiju oriģinālajā Si bemol mažorā:

3. Spēlē pēdējo melodiju uz sava instrumenta.

3.NODARBĪBA

GALVENĀS IDEJAS INTERPRETĀCIJAI

• TEMPS: četros sitienos, 4/4, to būtu jāspēlē ieraksta tempā.
• INSTRUMENTĀCIJA: galvenās melodijas spēlē klarnetes, flautas, saksofoni un trompetes. Metāla pūšaminstrumenti prasti spēlē basa līniju un kontrapunktu.
• NOŠU ILGUMI: ne pārāk sarežģīti. Svarīgi ir sitaminstrumenti, kad jāspēlē ārā.
• RAKSTURS: sēru vai reliģisks. Svarīgas dinamikas maiņas.