Mācību nodarbības ģitāras skaņdarbu apguvē

Mācību nodarbības

Sagatavošanās: nodarbības skolēniem

Mēs nolēmām, ka vislabākais veids, kā iepazīstināt skolēnus ar repertuāru, ir veltīt trīs nodarbības katram skaņdarbam, kurās viņi apgūtu skaņdarbus trīs dažādos veidos:

  1. 1. Konteksts: šeit skolēni iegūs svarīgu informāciju par skaņdarba izcelsmi, autoru, reģiona vēsturi un tradicionālās mūzikas elementiem skaņdarbā. Turklāt mēs varētu iekļaut aktivitātes, lai tuvāk iepazīstinātu viņus ar mūsu pilsētām un to galvenajiem apskates objektiem.
  2. Ritms, melodija un harmonija: ritms ir vissvarīgākā spāņu mūzikas sastāvdaļa. Tas to raksturo un padara tik atpazīstamu visā pasaulē. Šajā nodarbības daļā būs vingrinājumi, kas vērsti uz īpašajiem taktsmēriem, akcentiem un ritma ostinato. Būs arī vingrinājumi dziedāšanai frīģiskajā skaņkārtā (svarīgākā skaņkārta spāņu tautas mūzikā).
  3. 3. Interpretācija: šajā daļā skolēniem un skolotājiem būs pieejami padomi, kas palīdzētu visprecīzāk atskaņot skaņdarbu, radot priekšstatu par tempu, dinamiku un aplikatūru (ģitārām). Šajā sadaļā būtu pieejami arī kora skaņdarbu tekstu tulkojumi un izruna.

Šajā saitē atrodamas ģitāras ansambļu partitūras:
https://drive.google.com/drive/folders/14ktHneCER_VkbAHwwlOJmwSSqJZDh2mL?usp=sharing

SPĀŅU MĀCĪBU KOMPLEKTS – ĢITĀRU ANSAMBLIS– CANCIÓN DEL FUEGO FATUO

1.NODARBĪBA

Šis darbs ietilpst spāņu muzikālā nacionālisma mantojumā – mākslas un kultūras kustībā, kas radās 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā Spānijā. Tās sekotāji centās radīt mūziku, kas atspoguļotu Spānijas tradīcijas un kultūru, iestājoties pret “importēto” mūziku no citām valstīm. Virziens ietver 20.gs.sākuma avangarda valodas elementus.

Manuels de Falja (Manuel de Falla, 1876-1946) bija spāņu komponists un pianists, kam bija liela ietekme uz 20.gadsimta Eiropas mūziku. Viņa darbiem raksturīgs spāņu tradicionālo elementu un moderno mūzikas tehniku un valodu sajaukums. Viņa mūzikai bija liela ietekme spāņu muzikālā nacionālisma attīstībā, un Falja tiek uzskatīts par vienu no vadošajiem spāņu mūzikas pārstāvjiem. Turklāt viņa skaņdarbu daudz atskaņojuši un ierakstījuši ievērojami mūziķi un orķestri visā pasaulē.

De Falja dzimis Kadisā (Cádiz) un sācis savas mūzikas studijas Madridē. Vēlāk viņš studēja Parīzē pie Pola Dikā (Paul Dukas) un Vincenta d`Indī (Vincent d'Indy). Viņa darbi ir atpazīstami ar savu stilu, balstītu spāņu populārajā mūzikā, ka arī ar jūtamām franču impresionisma un vēlāk – neoklasicisma ietekmēm. Viņa zināmākie darbi ir klavieru svīta suite "Noches en los jardines de España", balets "El amor brujo" un opera "La vida breve."



Balets "El amor brujo" tika sacerēts 1915.gadā un vēlāk – 1922.gadā tika pārveidots par orķestra svītu. Darbs tika veiksmīgi atskaņots daudzviet pasauē un ir kļuvis par vienu no svarīgākjiem skaņdarbiem spāņu repertuārā.

Manuels de Falja pārstādāja "El amor Brujo" kopā 11 reizes. Šī skaņdarba sākotnējā ideja zuda, un pārveides procesā mainījās gan mūzika, gan instrumentācija.

"Canción del fuego fatuo," kas ietilpst "El amor brujo," ir balstīts uz tradicionālo andalūziešu čigānu mūziku traģiskā un kaismīgā raksturā, zināmā kā "cante jondo." Skaņdarbs ir radīts vokālam solo un orķestrim, tā teksts ataino neiespējamu un traģisku mīlestību, galvenais varonis atgriežas pie savas mīļotās kā gars, lai viņu mocītu. Mēs apskatīsim šī skaņdarba transkripciju ģitāru ansamblim. Ģitāras versiju vari noklausīties šeit:

https://youtu.be/EKkEhvjhX8Q

Praktiskie uzdevumi

  1. Šeit vari noklausīties dažus skaņdarba variantus. Pirmā saite ir versija klasiskam vokālam un otrā – flamenko vokālam. Kādas atšķirības Tu saklausi?

Saite 1: https://www.youtube.com/watch?v=abHU6-Ukf3Y

Saite 2: https://youtu.be/IQX7nq0bHZk

2. Manuela de Faljas mūzika kļuvusi labi zināma ārpus Spānijas arī citos žanros. Piemēram, Mailss Deiviss (Miles Davis), izcilais džeza mūziķis, apdarināji Faljas darbu savā albumā “Spānijas skices” (Sketches of Spain, 1960). Noklausies darbu 3.saitē un sadzirdi, kurā minūtē parādās galvenā tēma.

Saite 3: https://youtu.be/5fHUDXf7QnU

2.NODARBĪBA

RITMS
Dziesmas “Fuego Fatuo” taktsmērs ir 3/8 (deja). Mūzika melodijās ir ļoti akcentēta.

Praktiskie uzdevumi

  1. Noklausies dziesmu orķestra atskaņojumā:

https://www.youtube.com/watch?v=qSZGjg3caX8

  1. Iemācies dotos ritma modeļus, kas sastopami dziesmas gaitā.

Ritma modelis nº1

Ritma modelis nº2


Ritma modelis nº3

  1. Iemācies nospēlēt ritmus uz sava instrumenta. Vari spēlēt uz vienas nots vai mainīt nošu augstumu katrā taktī.
  2. Tagad kopā ar skolotāju vai klasesbiedru spēlē 2.ritma modeli ar ritm ostinato, kas balstīts uz 1.ritma modeli.



MELODIJA
Darbs ir si minorā, bet melodijas skan fa# doriskajā modā. Taktsmērs ir 3/8.

Praktiskie uzdevumi

  1. Dziedi melodijas oriģinālajā tonalitātē:




  1. Un tagad - kopā.



Visbeidzot vari izmantot jebkuru instrumentu pavadījumā (piemēram, plaukstas).

3.NODARBĪBA

GALVENĀS IDEJAS INTERPRETĀCIJAI

  • Aplikatūra ir brīva. Jūs varat pielāgot skaņdarbu saviem audzēkņiem kā nepieciešams.
  • Izvērtējiet savu audzēkņu līmeni un izvēlieties balsi.
  • Ja nepieciešams, jūs varat pielāgot kādu no balsīm.
  • Pievērsiet uzmanību ritmam.
  • Uzsveriet takts pirmo taktsdaļu.
  • Spēlējiet melodiju ar virzību.
  • Skaidri izpildiet ornamentāciju.

SPĀŅU MĀCĪBU KOMPLEKTS – ĢITĀRAS ANSAMBLIS – SEVILJA

1.NODARBĪBA

Šis darbs ietilpst spāņu muzikālā nacionālisma virzienā, kas mākslā un kultūrā veidojās 19.gs.beigās un 20.gs.sākumā, un ir radniecīgs romantismam. Tā sekotāji radīja mūziku, kas atspoguļo Spānijas tradīcijas un kultūru, pretstatā “importētajai” mūzikai no citām valstīm.



Spāņu nacionālie komponisti, tādi kā Manuels de Falja vai Izaks Albeniss plaši izmantoja spāņu mūzikas elementus savos darbos, tāpat ietekmējās no spāņu dzejas un literatūras.

Spāņu nacionālie komponisti, tādi kā Manuels de Falja vai Izaks Albeniss plaši izmantoja spāņu mūzikas elementus savos darbos, tāpat ietekmējās no spāņu dzejas un literatūras.

“Seviljas” autors Izaks Albeniss (Isaac Albéniz, 1860-1909). Viņš ir viens no visu laiku izcilākajiem spāņu komponistiem. Īpaši nozīmīgs devums ir viņa klaviermūzika, kurā apvienojas ietekmes no spāņu folkloras līdz pat romantisma un impresionisma mūzikai.

Klavierspēli viņš sāka mācīties trīs gadu vecumā, sešu gadu vecumā viņš sniedza pirmo koncertu. 17 gadu vecumā viņš pārcēlās uz Parīzi, kur studēja konservatorijā un ietekmējās no tādiem franču komponistiem kā Kamils Sen-Sāns (Camille Saint-Saëns), Žils Masnē (Jules Messenet) vai Gabriels Forē (Gabriel Fauré). 1883. gadā viņš atgriezās Spānijā un sāka komponēt, darbos apvienojot populārus spāņu ritmus un melodijas ar klasiskām formām. Kā piemērs ir viņa “Ibērija” no “Spāņu svītas”.



“Spāņu svīta” (“Suite Española") ir klavierdarbu cikls, un mūsu gatavotais skaņdrbs “Sevilja” ir viena daļa no šīs svītas. Svīta sastāv no 8 skaņdarbiem: Granāda, Katalonija, Sevilja, Kuba, Kadisa, Astūrija, Aragona un Kastīlija. Katra skaņdarba mērīs ir parādīt konkrētā reģiona mūzikas esenci, izmantojot dažādu žanru uzbūves, ritma un melodijas tipiskos elementus konkrētos reģionos.

Piemēram, skaņdarba “Kuba” pamatā ir habanera (Kuba līdz 1898.gadam bija Spanijas daļa), “Aragona” rakstīta hotas formā (hot air tradicionāla dziesma un deja), un “Seviljā” ir seviljanas ietekme.



Seviljana (sevillana) ir tipisks Andalūzijas mūzikas un dejas paveids. Šo deju dejo pāros, tā ir krāšņa un svinīga, un joprojām tiek dejota un dziedāta tautas festivālos. Seviljanas parasti pavada ģitārspēle. Sākumā parasti skan ievada akordi, kamēr dziedātājs gatavojas dziedāšanai. Ir tipiski, ka mūziku un dziedāšanu pavada plaukstas un dažkārt, arī kastaņetes.

Mēs iestudēsim aranžējumu ģitāru ansamblim. Kopš ir izveidota transkripcija klasiskajai ģitārai, šī svīta kļuvusi par vienu no svarīgākajiem skaņdarbiem ģitāristu repertuārā. To atskaņojuši un ierakstījuši tādi ģitāristi kā Džulians Brīms (Julian Bream) un Džons Viljamss (John Williams).

Praktiskie uzdevumi

  1. Noklausies dažus skaņdarba variantus, atrodi atšķirības.

Saite 1: https://www.youtube.com/watch?v=Vm7XS5X9_2w

Saite 2: https://www.youtube.com/watch?v=e1auLYYfZ9c

  1. Te ir saite uz Google Maps: Spain.

Atrodi Sevilju! Vai vari atzīmēt kartē, kur pilsēta atrodas?



  1. Sekojošā saitē vari noklausīties seviljanu instrumentālā skanējumā, kur vokāls ir aizstāts ar ģitāru.

Saite 3: SEVILLANA, PACO DE LUCIA

  1. a) Vai vari noteikt, kurā vietā parādās ievada akordi pirms melodijas sākuma?
  2. b) Vai tas dzirdams vairāk kā vienreiz? Saklausi, cik reizes.
  3. c) Vai sadzirdi plaukstas vai kastaņetes?
  1. Skaņdarba vidū varam saklausīt kontrstējošu posmu citā raksturā. Klausies ierakstu un atzīmē, kurā minutē tas sākas un kurā atgriežas pir Tempo I

Saite 4: https://www.youtube.com/watch?v=e1auLYYfZ9c

2.NODARBĪBA

RITMS

Seviljas taktsmērs ir 3/4 (deja). Seviljanai ir tiisks andalūziešu ritms, ar ļoti akcentētu melodiju.

Praktiskie uzdevumi

  1. Noklausies dziesmu orķestra atskaņojumā:

  1. Iemācies divus ritma modeļus.

Ritma modelis nº1 (Sevillanas)



Ritma modelis nº2

  1. Iemācies nospēlēt ritmu uz sava instrumenta. Vari spēlēt uz vienas nots vai mainīt skaņas augstumu katrā taktī.



  1. Tagad kopā ar skolotāju vai klasesbiedru spēlē ritmu nr.2 ar ritma ostinato, kura pamatā ir ritms nr.1.

MELODIJA

Darbs ir Fa mažorā, bet tajā ir modāli posmi, kas balstīti uz do frīģisko modu (piem., ievadā 1.un2.taktis ir ļoti raksturīgas Andalūzijas mūzikai). Taktsmērs ir ¾ (dažās seviljanās var būt arī 3/8). Šī dziesma ir deja un tās noskaņa ir laimīga un priekpilna.

  1. Dziedi melodijas oriģinālās tonalitātēs:



  1. Tagad - kopā:


  1. Un visbeidzot vari dziedāt melodijas seviljanas ritmā. Vari sevi pavadīt ar jebkuru instrumentu (piem., plaukstas).

3.NODARBĪBA

GALVENĀS IDEJAS INTERPRETĀCIJAI

  • Aplikatūra ir brīva. Varat pielāgot skaņdarbu jūsu studentu prasmju līmenim.
  • Izvēlieties balsi.
  • Ja nepieciešams, pielāgojiet kādu no balsīm. Pirmo balsi var spēlēt oktāvu zemāk.
  • Pievērsiet uzmanību ritmam.
  • Lietojiet metronome, lai noturētu tempu..
  • Uzsveriet takts pirmo taktsdaļu..
  • Spēlējiet melodiju ar virzību.