Mācību nodarbības

2023-12-11T17:07:05+02:00

Sagatavošanās: nodarbības skolēniem

Mēs nolēmām, ka vislabākais veids, kā iepazīstināt skolēnus ar repertuāru, ir veltīt trīs nodarbības katram skaņdarbam, kurās viņi apgūtu skaņdarbus trīs dažādos veidos:

1. Konteksts: šeit skolēni iegūs svarīgu informāciju par skaņdarba izcelsmi, autoru, reģiona vēsturi un tradicionālās mūzikas elementiem skaņdarbā. Turklāt mēs varētu iekļaut aktivitātes, lai tuvāk iepazīstinātu viņus ar mūsu pilsētām un to galvenajiem apskates objektiem.
Ritms, melodija un harmonija: ritms ir vissvarīgākā spāņu mūzikas sastāvdaļa. Tas to raksturo un padara tik atpazīstamu visā pasaulē. Šajā nodarbības daļā būs vingrinājumi, kas vērsti uz īpašajiem taktsmēriem, akcentiem un ritma ostinato. Būs arī vingrinājumi dziedāšanai frīģiskajā skaņkārtā (svarīgākā skaņkārta spāņu tautas mūzikā).
3. Interpretācija: šajā daļā skolēniem un skolotājiem būs pieejami padomi, kas palīdzētu visprecīzāk atskaņot skaņdarbu, radot priekšstatu par tempu, dinamiku un aplikatūru (ģitārām). Šajā sadaļā būtu pieejami arī kora skaņdarbu tekstu tulkojumi un izruna.

Šajā saitē jūs atradīsiet aprakstīto kora darbu partitūras:
https://drive.google.com/drive/folders/1lC7Zuzc3gn4c2z7SKKzssleJjEhoMirR?usp=sharing

Spāņu mācību komplekts – Koris – LA TARARA

1.nodarbība

“Tarara” ir viduslaiku melodija. Nav zināms, vai tās izcelsme meklējama musulmaņu vidū vai separdu (sephardic) tautā, jo abas kultūras Spānijā jau bija iedzīvojušās līdz 1492.gadam. Taču mēs zinām, ka melodija ceļoja pa visu Vidusjūras reģionu, par līdz Ziemeļāfrikas krastiem, un tā tika iekļauta Spānijā populāras mūzikas repertuārā. Taču tās slavas brīdis bija 19.gadsimta beigās, kad cilvēki no Kastīlijas – la Viejas (tiešāk – no Sorijas, kas ir zaļais apgabals kartē) sāka to dziedāt kā trallināšanas dziesmu. Vārds “tarara” ir saistīts ar darbibas vārdu “tararear”, kas nozīmē “dūkt”. Tarara ir sieviete ar garīga rakstura traucējumiem, kura klīst pa ciemu, darot bezjēdzīgas lieytas un dungojot nesaprotamus vārdus. Dziesmas teksts, kā uzzināsiet 3.nodarbībā, ir to dīvaino lietu uzskaitījums, ko Tarara dara. Kopš 19.gadsimta visdažādākie mākslinieki un komponisti veidojuši ļoti daudzas un atšķirīgas dziesmas versijas, sākot ar klasisko un beidzot ar urbāno stilu.

1931.gadā Andalūzijas dzejnieks un mūziķis Federiko Garsija Lorka (Federico Garsia Lorca; Granada 1898 – Granada 1936) harmonizēja “Tarara” un vairākas citas senas dziesmas, un apvienoja tās kopā vienotā dziesmu grāmatā. Viņš pievienoja arī dažus dziesmas teksta pantus, lai padarītu to romantiskāku un mazāk “prastu”.

Mēs dziedāsim “Tararu” ar Lorkas tekstu, ko jauktajam korim apdarinājis Dante Andreo, bet te varat noklausīties citus “Tararas” variantus, arī to, kas būs mūsu priekšnesumā:

(726) La Tarara (Canción Tradicional Infantil) - YouTube (bērnu dziesma)

I.Albeniz: Iberia 3/12 "Corpus Christi en Sevilla" - YouTube (spāņu komponista Izaka Albenisa (Isaac Albeniz) 1905.gada apdare)

García Lorca: Trece canciones espanolas antiguas - La Tarara - YouTube – (Lorkas 1931.gada versija, ko izpilda mecosoprāns Terēza Berganza (Teresa Berganza) un ģitārists Narciso Hepess (Narciso Yepes)).

La tarara. Arm. Dante Andreo - YouTube (Danteo Andreo aranžējums, mūsu materiālā apgūtā versija)

(726) La Tarara (Canción) - YouTube – (Camarón flamenko versija)

Manuel Fernández - La Tarara (Videoclip Oficial) - YouTube – (flamenko, džeza un latino mūzikas versija Manuela Fernandesa (Manuel Fernández) apdarē)

(726) Las Migas - La Tarara (Videoclip Oficial) - YouTube - (Las Migas flamenco un urbānās mūzikas variants)

Nodarbības gaita

Noklausies visus iepriekš minētos dziesmas variantus un mēģini dziedāt līdzi galveno melodiju katrā no tiem.
Pievērs uzmanību Camarón versijai: vai vari sadzirdēt kaut ko atpazīstamu no citiem variantiem? Mēģini to atrast.
Ir līdzības starp Kamarona un Lorkas darbiem. Mēs vēlētos, lai tu tās saklausi. Te ir norāde: meklē 1979.gada albumu “La Leyenda del Tiempo” un klausoties izbaudi to!

2.nodarbība

RITMS

“La Tarara” taktsmērs ir 2/4

Praktiskie uzdevumi

Iemācies nospēlēt šos divus ritma paraugus, kas veidoti, iedvesmojoties no dziesmas dažādām tēmām.

Ritma piemērs Nr.1

Iemācies nospēlēt dziesmas ritmu uz sava instrumenta. Tu vari spēlēt uz vienas nots vai arī, piemēram, izmantojot divas notis (vienu atšķirīgu katrā taktī).
Tagad kopā ar skolotāju vai klasesbiedru vari iemācīto ritmu spēlēt kopā divbalsīgi ar citu ritma rindu no šī skaņdarba.

MELODIJA

Darbs ir sol minorā. Tas ir aranžējums, kas tapis, iedvesmojoties no tradicionālās andalūziesu dziesmas.

Praktiskie uzdevumi

Dziedi dabisko sol minora gammu 2/4 taktsmērā.

Mēģini tikai ritmizēt kopā ar tekstu.

3. Dziedi melodiju ar vārdiem

Noklausies citu aranžējumu korim:

https://www.youtube.com/watch?v=8waZzJtcXyk

3.nodarbība

Šeit redzi “Tararas” tekstu gan spāņu, gan latviešu valodās.

SPĀŅU LATVIEŠU

Lleva mi Tarara Mana Tarara velk

un vestido verde zaļu kleitu,

lleno de volantes kas apkārta ar volāniem

y de cascabeles. Un zvaniņiem.

La Tarara sí, la Tarara no, Tarara - jā, Tarara – nē,

La Tarara, niña, que la he visto yo. Tarara, meitene, kas piesaista manu skatu.

Lleva mi Tarara Mana Tarara nēsā

por el mediodía līdz pusdienlaikam

jazmines helados sasaldētu jasmīnu

entre la camisa. zem viņas krekla.

La Tarara sí, la Tarara no, Tarara - jā, Tarara – nē,

la Tarara, niña, que la he visto yo. Tarara, meitene, kas piesaista manu skatu.

Luce mi Tarara Nāc pie manis, Tarara,

sus colas de seda tavas zīda astes

entre las retamas pār kažokiem

y la yerbabuena. un piparmētras.

La Tarara sí, la Tarara no, Tarara - jā, Tarara – nē,

La Tarara, niña, que la he visto yo. Tarara, meitene, kas piesaista manu skatu.

¡Ay! Tarara loca, Ak, trakā Tarara

mueve la cintura groza savu vidukli

para los muchachos zēnu priekšā,

de las aceitunas. Kuri vāc olīves.

La Tarara sí, la Tarara no, Tarara - jā, Tarara – nē,

La Tarara, niña, que la he visto yo. Tarara, meitene, kas piesaista manu skatu.

Praktiskie uzdevumi

Tev jāiemācās dažu īpašu skaņu izruna spāņu valodā:

-LL (kā vārdos “lleva”, “lleno”) and “Y” (kā “yerbabuena”): parasti būtu jābūt niecīgai atšķirībai šo divu skaņu izrunā, bet Spānijas dienvidu daļā šo atšķirību praktiski nejūt, un mēs to izrunājam kā “Y” vārdā “yellow” – tātad kā latviešu “j”. Izrunā vārdus “lleva” un “lleno”, bet LL izrunā kā J.

-”CH” (kā vārdā “muchachos”): tas ir kā latviešu “DŽ”. Izrunā vārdu “muchachos”, bet CH vietā saki “dž”.

-Ñ (kā vārdā “niña”): to izrunā kā burtu grupu “nj”, līdzīgi kā “gn” burtu grupu itāļu valodā, piem., “lasagna”- lazanja. Izrunā vārdu “niña” kā ninja.

-V (kā vārdā “verde”): sen atpakaļ spāņu valodas izrunā bija skaidra atšķirība starp burtiem “v” un “b”, bet mūsdienās mēs šīs abas skaņas izrunājam vienādi kā “b” vārdā “bumba”. Izrunā vārdus “vestido”, “verde”.

-C (kā vārdā “aceitunas”): spāņu valodā burts “c” kombinācijā C+E/I tiek izrunāts līdzīgi kā angļu valodā skaņa “TH” kā vārdā “thing” (it kā “f” ar mēli pie priekšzobiem). Izrunā vārdu “aceitunas”, izmainot burtu C kā iepriekš aprakstīts.

-C (kā vārdā “cascabeles”): spāņu valodā burts “c” kombinācijā C+A/O/U tiek izrunāts kā “k” vārdā “kaķis”. Izrunā vārdu “cascabeles”, C vietā lieto skaņu K kā “kaskabeles”.

SPĀŅU MĀCĪBU KOMPLEKTS – KORIS – LA CANCIÓN DEL COLUMPIO

1.NODARBĪBA

Dziesmas nosaukums “La canción del columpio” tulkojumā nozīmē “Šūpoļu dziesma”. Tās izcelsme ir ļoti sena, un dziesmai ir daudz variantu, tādēļ līdz mūsu pēdējai versijai tā nogājusi garu ceļu. Sākumā mēs gribam mazliet izskaidrot, kā šūpošanās var būt radniecīga ar mūziku. Lūdzu, izlasi šos divus tekstus:

―COLUMPIO: es una soga fuerte y doblada que se echa sobre una viga del techo y subiéndose en ella una persona, las demás la bambolean de una parte a otra parte, y en Andalucía es juego común de las mozas, y la que se columpia está tañendo un pandero y cantando. Es juego muy antiguo, del cual hacen mención algunos autores, y en especial Julio Pólux. /—ŠŪPOLES:Tā ir stipra un saliekta verve, ko apmet ap griestu siju, un, kamēr viens cilvēks sēž uz tās, pārējie to šūpo no vienas puses uz otru, un Andaluzijā tā ir parasta meiteņu spēle, un tā, kas šūpojas, spēlē tamburīnu un dzied. Tā ir ļoti sena spēle, ko min daži autori, īpaši Jūlijs Pollukss (Julius Pollux). [Tesoro de la lengua castellana, Sebastián de Covarrubias, 1611]

―Las Bambas son un doble columpio que se suspende de un corpulento árbol, por lo ordinario nogal, y se atraviesa con una tabla bastante resistente; colócase en ella la pareja que se mece mientras le hacen el corro y cantan e impulsan la bamba. Regularmente cada copla de uno de los del corro es contestada por otra de los del columpio; pero lo original es que para estas ocasiones guardan los amantes todas sus quejas, sus celos, desdenes, y, con una imaginación viva y perspicaz, improvisan expresivas canciones, de un momento en que median reconvención y ternezas, galanterías o resentimientos, desaires o desahogos de contenida pasión/

— “Bamba” ir šupošanās divatā, virve ir piesieta pie resna koka, parasti riekstkoka, un uz tās piestiprināts izturīgs dēlis.Pāris sēž uz dēļa, pārējie skrien apkārt un dzied. Uz katru pantu atbildi dzied cits no abiem šūpolēs sēdošajiem. Interesantākais ir tas, ka šūpošanās laikā mīļotie izsaka viss savas sūdzības, greizsirdību, nicinājumu un ar dzīvu iztēli improvizē situācijas, kurās atklājas strīdi vai maigums, galantums vai aizvainojums, slēptas kaislības.[Crónica de la provincia de Sevilla, José Bisso, 1869]

Tagad mēs zinām, kādas šūpošanās spēles un dziesmas meitenēm un pāriem bija pierastas 17.gs.sākumā Andalūzijā, tāpēc tās kļuvušas par spāņu folkloras mūzikas daļu un tiek sauktas “Cante de columpio” un “Bamberas”. Sāksim savu muzikālo ceļojumu.

1867.gadā spāņu komponists Lazaro Nunjess Robress (Lázaro Nuñez Robres) publicēja 50 populāras dziesmas, viena no tām bija šūpoļu dziesma, bet tajā laikā tā nekļuva populāra. 1941.gadā cits komponists, Eduards Toldra (Eduard Toldrá) arī izdeva populāru spāņu dziesmu grāmatu, iekļaujot tieši šo pašu melodiju un vārdus no Robresa izdevuma, tikai citā tonalitātē un ar klavieru pavadījumu. Robresa un Toldra versijas joprojām ir folkloristiskā stilā, bet populārākās dziesmas versijas šobrīd ir flamenko stilā.

Kā tas notika?

Pirmkārt, par to jāpateicas Seviljas flameno dziedātājiem Pepe Pinto un Pastora Pavón Cruz, pazīstamiem arī kā “La niña de los peines”, kuri ierakstīja dažas bamberas, bet ar ģitāras pavadījumu, atšķirīgu tekstu un flamenco mūzikai tipiskiem melismiem melodijā. Kad Pastora nomira, flamenco dziedātāja Naranjito de Triana un ģitārists Paco de Lucía radīja veltījuma dziesmu ar nosaukumu “Aires de Bambera”, atkal ar flamenco melismātiku un atšķirīgu tekstu, kas tomēr bija līdzīgs Todras versijai. 1979.gadā slavena flamenko dziedātāja Camarón de la Isla izdeva albumu “La Leyenda del Tiempo”. Albums bija veltījums Frederiko Garsijam Lorkam, jo visām dziesmām bija Lorkas teksti. Pirmo albuma dziesmu sauca tāpat kā visu albumu, un tai ir vistipiskākais Bulerías ritms. Izrādās, ka dziesmas melodija ir tā pati, kas šūpoļu dziesmai, par kuru runājām iepriekš. Melodijas pirmā daļa ir tuvāka Toldras variantam, bet otrā daļa – Pastoras versijai.

Pēdējā pietura mūsu muzikālajā ceļojumā būs Manuels Kastiljo (Manuel Castillo, 1930-2005). Viņš bija Seviljas komponists un Seviljas konservatorijas direktors, šī mācību iestāde vēlāk tika nosaukta viņa vārdā. Viņš radīja kora darbu ar nosaukumu “La canción del columpio”, kurā izmantoja Robresa un Toldra tekstus, bet ritmu un harmonijas ņēma no Kamarona versijas pārvēršot darbu pilnīgā brīnumā. Šī ir tā versija, ko izmantosim mēs.

Praktiskie uzdevumi

Te vari noklausīties visas dziesmas versijas, par kurām runājām, bet tās nav hronoloģiskā secībā. Tavs uzdevums ir tās sakārtot hronoloģiski!

Seo BAMBERA La niña de los peines ente sabanas de Holanda - YouTube

Joaquín Díaz, obra completa - Canciones (funjdiaz.net)

10 CANCIÓN DEL COLUMPIO - YouTube

Doce Canciones Populares Españolas: V. La "Bamba" - YouTube

La Leyenda Del Tiempo (Jaleos) - YouTube

Hronoloģiskā secībā	Autora vārds	Saite

2. NODARBĪBA

RITMS

“Canción del columpio” taktsmērs ir 6/8 un 3/4.

Praktiskie uzdevumi

Iemācies šos 2 ritma modeļus, kas sastopami dažādās dziesmas tēmās. Šo ritma modeli sauc “Bamba”, un to var atrast soprāna partijā.

Ritma modelis nº1 (Bamba)

Iemācies nospēlēt savas balss ritma partiju. Tu vari spēlēt uz vienas nots vai mainīt nošu augstumu katrā taktī.
Tagad kopā ar skaolotāju vai klasesbiedru vari ritmizēt 1.ritma modeli un alta partijas ritma modeli.

MELODIJA

Skaņdarbs ir Sol mažorā, un tā ir tradicionālas Andalūzijas dziesmas apdare.

Praktiskie uzdevumi

Dziedi dabiskā Sol mažora gammu 6/8 taktsmērā.

Mēģini savienot ritmu ar tekstu

Dziedi melodiju ar tekstu.

Noklausies vēl vienu dziesmas apdari, kurā solists dzied viens pats:

https://www.youtube.com/watch?v=k7fgL8HcliQ

3.NODARBĪBA

Te vari izlasīt Canción del Columpio spāņu un latviešu valodās.

SPĀŅU LATVIEŠU

La niña que está en la bamba Meitene šūpolēs

se parece a San Antonio, izskatās kā svētais Antonijs,

y la que la está meciendo un tas, kurš viņu šūpo,

al mismísimo demonio. Izskatās kā pats velns.

La niña que está en la bamba Meitene šūpolēs,

se lo quisiera decir, es gribētu viņai paprasīt,

que se baje del columpio lai tā izkāpj no šūpolēm,

que yo me quiero subir jo es arī gribētu tajās šūpoties.

No me bajo del columpio Es nekāpju ārā no šūpolēm,

porque no me da la gana. jo vienkārši es to negribu.

La que quiera otro columpio Meitene, kura grib tikt šajās šūpoēs

vaya a su casa y lo haga. var iet mājās un pati tās uztaisīt.

Praktiskie uzdevumi

Tev jaiemācās dažu skaņu izruna:

-Ñ (kā vārdā “niña”): to izrunā kā burtu grupu “nj”, līdzīgi kā “gn” burtu grupu itāļu valodā, piem., “lasagna”- lazanja. Izrunā vārdu “niña” kā ninja.

-C (kā vārdā “parece”): spāņu valodā burts “c” kombinācijā C+E/I tiek izrunāts līdzīgi kā angļu valodā skaņa “TH” kā vārdā “thing” (it kā “f” ar mēli pie priekšzobiem). Izrunā vārdu “parece”, izmainot burtu C kā iepriekš aprakstīts.

-Q (kā vārdā “qué”): spāņu valodā burts Q tiek izrunāts kā “K” - “kilograms”. Izrunā vārdu “qué”, bet nomaini C uz K it kā “ké”.

SPĀŅU MĀCĪBU KOMPLEKTS – KORIS – CON QUÉ LA LAVARÉ

1.NODARBĪBA

Šī dziesma faktiski ir dažādu dziesmas “Con qué la lavaré” variantu sajaukums. Oriģināldziesmas autors ir anonīms, un šo dziesmu var atrast Cancionero de Upsala, kas ir viena no vissvarīgākajām dziesmu grāmatām spāņu mūzikas vēsturē, izdota 1556.gadā un kuras vienīgā kopija atrodas Upsalas universitātes bibliotēkā. Slavenākā dziesmas versija pieder Huanam Vaskezam (Juan Vásquez, 1500-1563), renesanses komponistam, kurš dzīvoja Seviljā. Visi Vaskeza kora darbi tika publicēti 3 krājumos, no kuriem viens tika izdots Osunā. Tomēr dziesma “Con qué la lavaré” tika izdota Seviljā 1560. gadā.

Dziesma ir villancico. Mūsdienās mēs lietojam šo vārdu, lai apzīmētu tikai Ziemassvētku korāļus, bet renesanses laikā villancico bija ikdienišķa un populāra dziesma, ko parasti dziedāja “villanos” – cilvēki, kas dzīvoja villās. Visticamāk sākotnēji tās tika dziedātas unisonā, bet komponisti līdzīgi Vaskezam pārveidoja šīs dziesmas sarežģītākos skaņdarbos. Šī konkrētā dziesma radīta 4 balsīm (Kantus, Alts, Tenors un Bass) un tās galvenā tēma ir neprecējušās sievietes izmisums, viņa cieš, jo ir viena.

1947.gadā spāņu komponists Žoakins Rodrigo (Joaquín Rodrigo, 1901-1999) sakomponēja “Cuatro madrigales amatorios” (Četri mīlas madrigāli) soprānam un klavierēm. Visi četri skaņdarbi ir balstīti uz Vaskeza villancicos, pirmais no tiem – uz “Con qué la lavaré”. Dziesmas melodija ir ļoti radniecīga gan Vaskeza, gan Upsalas melodijas variantiem, bet pavadījums, harmonija un ritms ir pilnīgi atšķirīgi, tuvi impresionisma un neoklasicisma estētikai, kas daudz sastopamas Rodrigo daiļradē. Mūsu piedāvātais dziesmas variants ir balstīts uz Rodrigo versiju, bet mēs esam pievienojuši otro balsi un izmainījuši tonalitāti, lai tā būtu ērtāka kora dziedāšanai. Tādā veidā mums ir versija, kas ir Žoakina Rodrigo stilā, bet mazliet tuvāka originālam, jo ir ar nelielu kontrapunktu.

Te varat noklausīties dažas dziesmas versijas:

Con que la lavare - YouTube (Cancionero de Upsala)

Con que la lavare? - YouTube (Juan Vásquez)

Cuatro Madrigales Amatorios: I. ¿Con qué Lavaré? - YouTube (Joaquín Rodrigo)

Praktiskie uzdevumi

Pievērs uzmanību pirmajam attēlam (iepriekš) un mēģini uzminēt, kuram instrumentam partitūra rakstīta.
Veic nelielu izpēti par Žoakina Rodrigo dzīvi, un tu atklāsi kādu šokejošu lietu par viņu. Kas tā ir?
Mēs pieminējām vārdu “madrigals”. Vai vari izskaidrot, kas tas ir?

2.NODARBĪBA

RITMS

“Con que la lavare?” taktsmērs ir 4/4 un 3/4.

Praktiskie uzdevumi

Iemācies šos divus ritma modeļus, tie sastopami skaņdrba tēmās.

Ritma modelis nº1

Ritma modelis nº2

Iemācies nospēlēt dziesmas ritmu uz sava instrumenta. Tu vari spēlēt vienu noti vai arī mainīt to augstumus katrā taktī.
Tagad kopā ar skolotāju vai klasesbiedru vari spēlēt šo ritma modeli.

MELODIJA

Darbs ir do minorā. Tā ir tradicionālas spāņu dziesmas apdare.

Praktiskie uzdevumi.

Dziedi dabiskā do minora gammu ¾ taktsmērā.

Mēģini savienot ritmu ar tekstu.

3. Dziedi melodiju ar tekstu.

3.NODARBĪBA

Te vari izlasīt Con qué la lavaré tekstu spāņu un latviešu valodās.

SPĀŅU LATVIEŠU

¿Con qué la lavaré Ar ko lai mazgāju

la flor de la mi cara? Manas sejas ziedu?

¿Con qué la lavaré Ar ko lai mazgāju?

que vivo mal penada? Es dzīvoju tādās bēdās.

Lávanse las casadas Precētas sievietes to mazgā

con aguas de limones citronūdenī:

lavóme yo cuitada savās bēdās es to mazgāju,

con penas y dolores sāpēs un ciešanās.

Tev jāiemācās dažu skaņu izruna:

-Q (kā vārdā “qué”): spāņu valodā burts Q tiek izrunāts kā “K” - “kilograms”. Izrunā vārdu “qué”, bet nomaini C uz K it kā “ké”.

-V (kā vārdos “vivo”, “lavánse”, “lavóme”): spāņu valodā nav atšķirības burtu V un B izrunā, arī burtu V izrunā kā B - “bumba”. Izrunā vārdus “vivo”, “lavanse” un “lavome” kā bibo, lebanese un labome.

Dziesmas teksts ir spāņu valodā, bet tā nav mūsdienu spāņu valoda. Vai vari uzminēt, no kura laikmeta ir teksts?

SPĀŅU MĀCĪBU KOMPLEKTS – KORIS – A LA FUENTE DEL OLIVO

1.NODARBĪBA

Šīs dziesmas sakarā mēs ceļosim uz brīnišķīgo Kordobas (Córdoba) pilsētu, kas atrodas 140 km attālumā no Seviljas, tās atdala upe. Pilsētai ir ļoti interesante vēsture, un tās monumentālā arhitektūra padara to par vienu no tūristu apmeklētākajām pilsētām valstī.

To dibināja romieši 2.gs.pirms mūsu ēras. Tās uzplaukums bija musulmaņu valdīšanas laikā Ibērijas pussalā, kas sākās mūsu ēras 711.gadā, kad pilsēta kļuva par karalistes galvaspilsētu un otru apdzīvotāko pilsētu Eiropā uzreiz pēc Konstantinopoles viduslaikos. Kordobā attīstījās spāņu renesanse, jo tajā atradās daudzas universitātes līdzās mošejām, bibliotēkām un pirtīm. Mūsdienās pilsētā ir visvairāk ēku pasaulē, kurām piešķirts tituls “Pasaules mantojums” – zināmākās ir “Mezquita-Catedral” un “Medina Azahara”.

Patiesībā mūsu dziesma “A la fuente del Olivo” (Pie olīvkoka strūklakas) sasaucas ar strūklaku, kas atradās Mefkitas laukumā (Mezquita’s patio). Leģenda vēsta – ja kāds dzer ūdeni no strūklakas, tas drīz atradīs īstu mīlestību, un pat sultans mēģināja un dzēra šo ūdeni, bet vienas īstas mīlestības vietā viņš atrada 33 (šis ir neliels joks, jo sultānam, kā mēs zinām, var būt vairāk nekā viena sieva).

Šīs dziesmas autors ir no Granādas, bet bija apmeties Kordobā – tas ir komponists Luiss Bedmars Enfinass (Luis Bedmar Encinas, 1932-2021) – Kordobas konservatorijas kora vadītājs un orķestra “Ciudad de Córdoba” dibinātājs, viens no andalūziešu orķestra mākslas korifejiem. Viņš radījis arī daudzas kora dziesmas, kurās vienmēr parādās saistība ar folkloru un Andalūzijas flamenko mūziku.

Dziesmas teksts ir senāks, bet komponists to paņēma par pamatu un harmonizēja tā, lai tā sasauktos ne tikai ar andalūziešu folkloru, bet arī ar spāņu renesansi kopumā.

Te vari noklausīties dziesmu:

A la Fuente del Olivo - Luis Bedmar - Coral Polifónica de Baeza - HD - YouTube

Te ir saite uz Google Earth. Tur vari redzēt Mefkitas laukumu. Mēģini atrast olīvkoku un strūklaku, un neaizmirsti virtuāli apmeklēt Mefkitu.

Google Earth

Spānijā ir daudz dziesmu, kas stāsta par brīnumainām strūklakām. Vai Tavā valstī ie dziesma, kas stāsta par strūklaku? Pameklē tādu un izstāsti par to!

2.NODARBĪBA

RITMS

“A la fuente del olivo” taktsmērs ir 6/8.

Praktiskie uzdevumi

Iemācies nospēlēt šos divus ritma modeļus, kas atrodami skaņdarbā.

Ritma modelis nº1 (Petenera)

Ritma modelis nº2

Iemācies nospēlēt ritmu uz sava instrumenta. Tu vari spēlēt uz vienas nots vai vari mainīt augstumus katrā taktī.
Tagad kopā ar skolotāju vai klasesbiedru ritma modeli ar ostinato.

MELODIJA

Darbs ir fa minorā. Tā ir andalūziešu tradicionālās dziesmas apdare.

Praktiskie uzdevumi

1. Dziedi melodiskā fa minora gammu 6/8 taktsmērā.

Mēģini salikt kopā ritmu un tekstu.

Dziedi melodiju ar tekstu.

Noklausies citu dziesmas versiju korim:

https://www.youtube.com/watch?v=SrwVhOpRJIU

3.NODARBĪBA

Te vari izlasīt “A la fuente del olivo” tekstu spāņu un latviešu valodā.

SPĀŅU LATVIEŠU

A la fuente del Olivo Pie olīvkoka strūklakas

madre llévame a beber, aizved mani, māt, lai padzertos

a ver si me sale novio redzēsim, vai es satikšu zēnu,

que yo me muero de sed. Es mirstu no slāpēm.

El patio de los naranjos Laukums ar apelsīnu kokiem

de la Mezquita es jardín ir mošejas dārzs,

y la fuente del Olivo un olīvkoka strūklaka

lo que más me gusta a mí. Ir tā daļa, ko es mīlu visvairāk.

A la fuente quiero ir. Uz strūklaku es vēlos iet..

A la fuente del Olivo Pie olīvkoka strūklakas

llegó un sultán a beber sultāns nāca padzerties,

y en vez de salirle novia un vienas meitenes vietā

le salieron treinta y tres. viņš ieguva trīsdesmit trīs.

Válgame San Rafael. Svētī manu dvēseli, Svētais Rafaēl.

Praktiskie uzdevumi

Iemācies izrunāt dažas skaņas:

-LL (kā vārdā “llévame”) and Y (kā vārdā “yo”): Spānijas dienvidos mēs izrunājam skaņas LL un Y kā “J”. Izrunā vārdu “llévame”, bet nomaini LL uz J.

-J (kā vārdos “naranjos” and “jardín”): Spānijas dienvidos mēs izrunājam skaņu J kā H – “helikopters”. Izrunā vārdus “naranjos” un “jardín” kā “naranhos” and “hardín”.

-V (kā vārdos “ver”, “novio”): sen atpakaļ burtus “v” un “b” izrunāja atšķirīgi, bet šodien mēs tos izrunājam vienādi kā “B” - “bumba”. Izrunā vārdus “ver” un “novio” kā “ber” un “nobio”.

-Z (kā vārdā “mezquita”): spāniski burtu Z izrunā kā angļu “TH” (līdzīgi “f”, bet mēle pie priekšzobiem). Izrunā vārdu “mezquita”, nomainot Z uz TH (F) “methquita”.

-Q (kā vārdā “qué”): spāniski burtu Q izrunā kā “K” - “kilograms”. Izrunā vārdu “qué”, nomainot C uz K kā “ké”.

Mācību nodarbības kora skaņdarbu apguvē

Mācību nodarbības